tad... kad sap...

Blogi

vinits / tad... kad sap... ...

tad... kad sap...

Domas pavediens izslīdēja pa atvērto logu un paspēja pabarot badā mirstošo klusumu. Sen nebiju jutusies tik vienaldzīga pret visu.
Sapņos ērkšķi rādās. Bet katram ir skaista roze, nepacietīgi slīdošs gliemezis uz aplauztās pasaules redzējuma. Krāsmatas. Saulesgaisma. Un zārkā guļošā neuzticība nākotnei.
Apnicis! Pabaro kraukļus. Šodien viens papurināja manus matus ar savu piķa melno spārnu. Patīkama sajūta. Kafija silda apsalušos pirkstus un tu vēro, kā lēnām sniegpārslās pazūd kūpošās cigaretes dūmi.

To visu ko es uzskatu par dzīvi, es to dzīvošu!
Eksistencei vienai nav jēgas. Ir jāprot dzīvot, dzīvot ar pilnu atdevi, rakstīt savus spēles noteikumus.
Un man vienalga vai tas sāp.

Nenosodi mani, ja nespēj izprast.
Esmu brīva.
Saule. Vējš. Kafija. Cigaretes.
Kliedziens tukšumā.
Plūst laiks.

Publicēja: vinits
Datums: 13.10.2010. - 13:08:52
Lasīts (reizes): 2071
Komentāri: 1

0 cilvēkiem patīk šis blogs

Komentāri (1)

emiilijaf | 13.10.2010. - 21:11:13
Jauki, ka spēj savākties. Un labi, ka atzīsti ko jūti, nevis nocietinies (:

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.

Lietotājs
Parole